𝐏𝐌 𝐗𝐀𝐍𝐀𝐍𝐀 𝐇𝐔𝐒𝐔 𝐒𝐄𝐑𝐕𝐈𝐃𝐎́𝐑 𝐄𝐒𝐓𝐀𝐃𝐔 𝐒𝐄𝐑𝐕𝐈𝐒𝐔 𝐇𝐎 𝐏𝐑𝐎𝐅𝐈𝐒𝐈𝐎𝐍𝐀́𝐋 𝐍𝐎 𝐎𝐍𝐄𝐒𝐓𝐈𝐃𝐀𝐃𝐄

DILI, 08 janeiru 2024-Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão dadeer ne’e prezide serimónia Isar Bandeira Nasionál iha resintu Palasiu Governu iha semana dahuluk fulan-janeiru, tinan 2024.

Serimónia isar bandeira nasionál ne’e, Xefe Governu Xanana nu’udar Inspetór ba serimónia no Komandante Parada Lidera hosi Majór Domingos Marques no membru F-FDTL na’in tolu lidera prosesu hasa’e Bandeira RDTL.
Primeiru-Ministru Xanana husu ba servidór Estadu hotu atu servisu ho profisionál no onestidade hodi serbi povu no nasaun bele avansa ba prosesu dezenvolvimentu.
“𝐇𝐮𝐬𝐮 𝐛𝐚 𝐢𝐦𝐢 (𝐬𝐞𝐫𝐯𝐢𝐝𝐨́𝐫 𝐄𝐬𝐭𝐚𝐝𝐮) 𝐡𝐨𝐭𝐮 𝐚𝐭𝐮 𝐬𝐞𝐫𝐯𝐢𝐬𝐮 𝐡𝐨 𝐝𝐢’𝐚𝐤 𝐡𝐨 𝐩𝐫𝐨𝐟𝐢𝐬𝐢𝐨𝐧𝐚𝐥𝐢𝐬𝐦𝐮 𝐧𝐨 𝐨𝐧𝐞𝐬𝐭𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞, 𝐧𝐨 𝐤𝐞𝐭𝐚𝐤 𝐡𝐚𝐥𝐮𝐡𝐚 𝐨𝐬𝐚𝐧 𝐩𝐨𝐯𝐮 𝐧𝐢𝐚𝐧 𝐣𝐞𝐫𝐞 𝐡𝐨 𝐝𝐢’𝐚𝐤, 𝐭𝐚𝐧𝐛𝐚 𝐢𝐭𝐚 𝐩𝐫𝐞𝐬𝐢𝐳𝐚 𝐡𝐚𝐦𝐮𝐭𝐮𝐤 𝐚𝐭𝐮 𝐡𝐚𝐝𝐢𝐚 𝐞𝐬𝐭𝐚𝐝𝐮 𝐢𝐝𝐚 𝐧𝐞’𝐞,” informa PM Xanana liu hosi deskursu.
PM Xanana esplika katak, IX Governu mai ho konfiansa povu nian atu hadia sistema ne’ebé aat hodi rekoopera administrasaun finanseiru estadu Timor-Leste atu haree didi’ak bainhira lagasta hotu osan estadu nian hosi 01 Janeiru too 31 Dezembru tenke fó fila osan ne’e ba estadu, iha ámbitu taka Konta Jerál Estadu.
Iha tinan 10 ba kotuk, Governu Timor-Leste nia sistema finansas ba gastu mina rai ne’ebé solidu no transparansia konsege halo nasaun ne’e ninia relatóriu Inisiativa Transparansia Industria (TL-EITI) ka Estrative Industria Transparancy Initiative (EITI-TL) hetan ranking terseiru lugar iha mundu internasionál no iha Asia hetan primeiru lugar ne’ebé halo nasaun membru ASEAN balun hakarak aprende ho sistema Timor-Leste kona-ba gastu ba mina no gás.
“𝐈𝐭𝐚-𝐧𝐢𝐚 𝐄𝐬𝐭𝐚𝐝𝐮 𝐬𝐞𝐢 𝐟𝐫𝐚𝐣𝐢́𝐥 𝐬𝐢𝐠𝐧𝐢𝐟𝐢𝐤𝐚 𝐤𝐚𝐭𝐚𝐤 𝐬𝐞𝐢 𝐥𝐚𝐟𝐮𝐧𝐬𝐢𝐨𝐧𝐚 𝐝𝐢’𝐚𝐤, 𝐛𝐞𝐥𝐞 𝐥𝐚’𝐨 𝐝𝐢’𝐚𝐤 𝐨𝐧𝐚, 𝐝𝐞𝐩𝐨𝐢𝐬 𝐢𝐭𝐚-𝐧𝐢𝐚 𝐬𝐢𝐬𝐭𝐞𝐦𝐚 𝐟𝐢𝐧𝐚𝐧𝐬𝐚 𝐧𝐞’𝐞𝐛𝐞́ 𝐝𝐢’𝐚𝐤 𝐭𝐞𝐛-𝐭𝐞𝐛𝐞𝐬 𝐢𝐡𝐚 𝐭𝐢𝐧𝐚𝐧 𝟐𝟎𝟏𝟕 𝐓𝐢𝐦𝐨𝐫-𝐋𝐞𝐬𝐭𝐞 𝐬𝐚𝐢 𝐧𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐝𝐚𝐡𝐮𝐥𝐮𝐤 𝐢𝐡𝐚 𝐀𝐳𝐢𝐚 𝐭𝐮𝐢𝐫 𝐈𝐧𝐢𝐬𝐢𝐚𝐭𝐢𝐯𝐚 𝐓𝐫𝐚𝐧𝐬𝐩𝐚𝐫𝐚𝐧𝐬𝐢𝐚 𝐈𝐧𝐝𝐮𝐬𝐭𝐫𝐢𝐚 (𝐓𝐋-𝐄𝐈𝐓𝐈) 𝐈𝐕 𝐢𝐡𝐚 𝐦𝐮𝐧𝐝𝐮, 𝐦𝐚́𝐬 𝐢𝐡𝐚 𝐭𝐢𝐧𝐚𝐧 𝐢𝐤𝐮𝐬 𝐦𝐚𝐢 𝐧𝐞’𝐞 𝐦𝐨𝐧𝐮 𝐫𝐚𝐡𝐮𝐧 𝐭𝐚𝐧𝐛𝐚 𝐞𝐦𝐚 𝐡𝐚𝐭𝐞𝐧𝐞 𝐤𝐚𝐭𝐚𝐤 𝐨𝐬𝐚𝐧 𝐧𝐞’𝐞 𝐚𝐟𝐢𝐧𝐚́𝐥 𝐡𝐚𝐭𝐚𝐦𝐚 𝐝𝐞’𝐢𝐭 𝐢𝐡𝐚 𝐛𝐚𝐧𝐤𝐮 𝐥𝐚𝐢𝐡𝐚 𝐤𝐨𝐧𝐭𝐫𝐨𝐥𝐮,” tenik PM.
Xefe Governu promote sei halo esforsu makas atu lori Timor-Leste ninia EITI hetan nafatin konfiansa hosi parseiru internasionál sira.
Timor-Leste rasik foin hahú jere ninia osan fundu minarai iha tinan 2004 too mai agora. Iha relatóriu Delloitte Governu 31 Dezembru 2009 hatuir katak, relatóriu TI-EITI konfirma TL ninia sistema finansas mina rai solidu no transparansia liu.
Iha tinan 2010 Revenue Watch Index kona-ba trasparansia iha setór mina rai tau Timor-Leste iha pozisaun 12 no Estadu Unidos Amerika nian hetan pozisaun 11. No iha 2010, TL sai nasaun da-toluk iha Asia ne’ebé sai nasaun kumpridor EITI no lori Timor-Leste hakat liu nasaun 10 iha ranking Transpatarancy International Corruptions Index (TICI).
Tanba ne’e, Xefe Governu husu servidór Estadu atu haluha tiha imperialismu tanba marsista, komunista sira ne’ebé lori funu mate hotu ona tanba komunista entaun agora ita hotu buka serbi ho hanoin foun.
“𝐇𝐚𝐧𝐨𝐢𝐧 𝐟𝐨𝐮𝐧 𝐧𝐞’𝐞 𝐦𝐚𝐤𝐚 𝐡𝐚𝐧𝐨𝐢𝐧 𝐢𝐝𝐚 𝐚𝐭𝐮 𝐬𝐞𝐫𝐯𝐢𝐬𝐮 𝐝𝐢’𝐚𝐤 𝐡𝐨 𝐫𝐞𝐬𝐩𝐨𝐧𝐬𝐚𝐛𝐢𝐥𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐭𝐨𝐦𝐚𝐤 𝐛𝐚 𝐩𝐨𝐯𝐮. 𝐓𝐚𝐧𝐛𝐚 𝐧𝐞’𝐞 𝐥𝐢𝐮𝐡𝐨𝐬𝐢 𝐛𝐢𝐛𝐚𝐧 𝐧𝐞’𝐞 𝐡𝐮𝐬𝐮 𝐢𝐭𝐚 𝐡𝐨𝐭𝐮 𝐡𝐚𝐥𝐨 𝐫𝐞𝐟𝐥𝐞𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐡𝐨𝐝𝐢 𝐢𝐡𝐚 𝐢𝐧𝐢́𝐬𝐢𝐮 𝐭𝐢𝐧𝐚𝐧 𝐟𝐨𝐮𝐧 𝐧𝐞’𝐞 𝐬𝐞𝐫𝐯𝐢𝐬𝐮 𝐡𝐨 𝐝𝐢’𝐚𝐤, 𝐧𝐨 𝐞𝐳𝐞𝐤𝐮𝐭𝐚 𝐩𝐥𝐚𝐧𝐮 𝐧𝐨 𝐨𝐫𝐬𝐚𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐄𝐬𝐭𝐚𝐝𝐮 𝐡𝐨 𝐝𝐢’𝐚𝐤 𝐡𝐨𝐝𝐢 𝐞𝐫𝐨𝐢 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐧𝐞’𝐞𝐛𝐞́ 𝐢𝐭𝐚 𝐭𝐞𝐦𝐢 𝐦𝐚𝐬𝐤𝐞 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐥𝐚𝐢𝐡𝐚 𝐨𝐧𝐚 𝐦𝐚𝐢𝐛𝐞́ 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐬𝐞𝐧𝐭𝐞 𝐤𝐚𝐭𝐚𝐤 𝐬𝐢𝐫𝐚-𝐧𝐢𝐚 𝐬𝐚𝐤𝐫𝐢𝐟𝐢́𝐬𝐢𝐮 𝐧𝐞’𝐞 𝐯𝐚𝐥𝐞 𝐝𝐮𝐧𝐢,” tenik PM.
Serimónia ne’e partisipa direita hosi funsionáriu iha Palásiu Governu ne’e mai hosi Gabinete Primeiru-Ministru, Gabinete Vise Primeiru-Ministru Asuntu Sosiál, Prezidénsia Konsellu Ministru, Vise-Ministru Asuntu Parlamentár, Sekretaria Estadu Igualdade, Sekretaria Estadu Komunikasaun Sosiál, no Gabinete Fronteira Marrítima.
(Midia-GPM)
Array